Inčukalns 1930

Inčukalns 1930
Inčukalns 1930

pirmdiena, 2015. gada 21. decembris

Mēs vēlamies ienest svētkus katrā mājā

Ir brīži, kad liktenis mums dod iespēju izvērtēt to, kas mums katram pieder. Un mums pieder patiesi daudz – mums ir ģimene, bērni, mazbērni, bet ir cilvēki, kam tā visa nav. Tu vari būt turīgs cilvēks, bet, ja tev neviena ar ko dalīties savās jūtās, tu esi ļoti nelaimīgs.




Šī sestdiena un svētdiena bija ļoti īpaša gan visiem padomes locekļiem, gan man pašai. Mēs devāmies ciemos pie vecajiem vientuļajiem mūsu pagasta/ novada iedzīvotājiem, pa ceļam apmeklējām arī mūsu draugus, kas mums šī gada laika ir ne reizi vien snieguši savu palīdzīgo roku.










Katram, pie kā mēs devāmies ciemos, tika dāvināta saldumu paciņa, par ko mēs varam pateikties veikalam ELVI un Evijai Keišai. Kad es pacēlu klausuli un jautāju, vai viņa var man pateikt pie kā griezties, Evija uzreiz pati pieteicās palīdzēt sagādāt saldo pārsteigumu. Svētku galdu rotās arī „Siguldas Maiznieka”, kliņģerītis, kurus mums dāvāja tās vadītājs Dairis Dronka. 








Par to, lai katrā mājā tiktu ienesta svētku noskaņa un katram cilvēkam būtu skaista eglīte, parūpējās Modris Kalvāns. Bet zeltainas medus burciņas mēs varējām nodot, pateicoties Renāram Bedrītim. Siltas zeķītes mēs dāvājām ar Gaujas pensionāru biedrības vadītājas Ņinas Bērziņas gādību. Lielu paldies noteikti sakām arī Veronikai Keišai, kas palīdzēja mums ar medus trauciņiem un personīgi no sevis par zāļu tējām.







Katrā mājā, kurā mēs ar Ligitu Šteinu iegriezāmies, mēs bijām ļoti gaidīti viesi. Kopā mēs apmeklējām vairāk nekā trīsdesmit mājas un pierakstījām katra cilvēka vajadzības. Mēs satikām arī cilvēkus, kas bija gatavi iesaistīties mūsu darbībās un palīdzēt ar savām iespējām, padomu un dotībām. Tā mūs smaidīgi sagaidīja jauna sieviete Lelde, kas ir saistīta ar mūziku un ne tikai. Bet cita kundze pieteicās mums adīt zeķītes.
Bija arī pavisam negaidīti notikumi, tā mēs iegriezāmies kādā mājā, kur tajā brīdī norisinājās dievkalpojums un mācītājs deva mums savu svētību darbam, kuru darām.














Tās emocijas, kas mūs pārņēma nodot, nav iespējams, smējāmies un priecājāmies, raudājām un uzmanīgi ieklausījāmies katrā cilvēkā un viņa stāstā. Man ļoti gribās cerēt, ka šajos ziemassvētkos katram cilvēkam, kuru mēs apmeklējām būs siltāk ap sirdi un mums izdevās ienest svētku sajūtu viņu mājās un sirdīs.











 Mīļie Inčukalna novada iedzīvotāji, gribu Jūs lūgt, neļausim šajos ziemassvētkos nevienam būt vienam, iespējams, ka mēs ne visus cilvēkus zinām, bet Jūs kā kāimiņi noteikti pieklauvējiet pie durvīm tiem cilvēkiem, kam svētkos nebūs blakus viņu mīļie. 

Ticiet man , viņi to novērtēs.












Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru