Arī tad, kad mēs dodamies uz debesīm ir, kas ļoti dārgs, kas paliek pēc mums uz zemes. 

Tās ir mūsu atmiņās un koks, kas nākošam paaudzēm vēstīs, ka te dzīvojis kāds īpašs mūsu novadnieks.

Ar mūsu novadniekiem, aktieru pāri Biruta Sproģe ar dzīvesbiedru Ivaru Kauliņu mēs iepazināmies  2015. gada pavasarī, kad ar viņu vēlību nokļuvām Annas Ludiņas mākslinieku dārzā. 

 Aprīļa mēnesī mēs uzsākām projektu „Pasniegsim roku tiem, kam nepieciešama mūsu palīdzība”. Projekta ietvaros pie mums griezās mākslinieki Biruta Sproģe ar dzīvesbiedru Ivaru Kauliņu, kas dzīvo blakus A. Ludiņas mākslinieku dārzam, un lūdza rast iespēju palīdzēt sakārtot šo unikālo vietu. 

Tas bija grūts laiks abiem māksliniekiem, jo Kauliņa kungs cīnījās ar smagu slimību, kaut arī viņš nevarēja piedalīties pašos talkošanas darbos, mums tika nodoti silti sveicieni, bet  Birutas kundze kopā ar A. Ludiņas meitu Dzintru bija kopā ar mums un mēs izdarījām lielu darbu.

2015. gada decembrī  Kauliņa kungs zaudēja nevienlīdzīgajā cīņā un no mums atvadījās, dodoties savā pēdējā ceļojumā uz mūža mājām.

 Birutas kundze vēlējās pateikt vislielāko paldies visiem, kas bija viņiem blakus šajā pavisam ne vieglajā laikā. 

Ivars Kauliņš dzimis 1938. gada 4. februārī Madonas apriņķa Tirzas pagastā piensaimnieka ģimenē.

1955.gadā absolvējis Cēsu 1.vidusskolu, 

1960. gadā Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. 

• No 1960. līdz 1974.gadam spēlējis Liepājas teātrī. Apveltīts ar dziedātāja dotībām. 

Skatītāju atmiņās I. Kauliņš paliks kā , skaistas balss īpašnieks, kas kļuva atpazīstams galvenokārt ar ļoti daudzveidīgām lomām muzikālajās izrādēs, kas tolaik ļoti kuplā skaitā un ar ļoti krāšņu skatuvisko noformējumu tika uzvestas Liepājas teātrī. To vidū arī titulloma E. Grīga simfoniskajā poēmā „Pērs Gints”.

• No 1974. līdz 1990. gadam Rīgas operetes teātra aktieris.

1974. gadā Ivars Kauliņš pārcēlās uz tagad likvidēto Operetes teātri. Kopā ar viņu turp devās arī viņa kundze Biruta Sproģe, (Liepājas teātra aktrise) skatītāju iemīļota no daudzām muzikālajām izrādēm (to vidū „Čigānu barons”; „Princis un ubaga zēns” u.c.)
1989. gadā abi mākslinieki devās solistu izdienas pensijā.

Bet savu mūža nogali viņš kopā ar kundzi pavadīja Inčukalna novada „ Adumos”.

(materiāli no www.iliepaja.lv)