Kā iepriekš minēju, Egļupieši nesaņēma atbalstu Pašvaldības projektu konkursā, bet neskatoties uz to, mani kolēģi devās man talkā un Jāņu diena izdevās svinīga un katrs kam bija vēlēšanās varēja gūt svētku sajūtu gan baudot foto izstādi gan piedaloties dažādās aktivitātēs.
Svētku organizēšanā un vadīšanā man palīdzēja :
Svētku sagatavošanā un Jāņu mātes lomā iejutās Ligita Šteina
Kā īstai Jāņu mātei pienākās arī tautastērps ir īsts ģimenes mantojums. Svārkiem ir vairāk kā simts gadu un tie ir pašu rokām darināti. Tāpat arī galvas segai ir sena vēsture, Īsts pašu austs linu dvielis pārvērtās par Aubi un piedeva Jāņu mātei īstu cienību.
Akas zīmes instalāciju veidoja - Renārs Bedrītis un viņa kundze Žanna. Ar šo zīmi iedzīvotāju padomei ir jau sena draudzība. Tā bija zīme, kuru mēs izmantojām pirmajā Inčukalna ģimeņu sanākšanas pasākumā Medību pilī.
Instalācijas, bērza meiju zārdus sagādāja - Modris Kalvāns.
Visas dienas garumā jaukos dienas notikumus iemūžināja fotogrāfe - Vita Oša. Arī Ar Vitu mēs sadarbojamies ne pirmo reizi. Viņai ir raksturīgs savs skatījums uz lietām un parādībām, kas palīdz atklāt vēl neredzētas nianses dabā un cilvēku raksturā.
Īpašā fotostūrītī varēja nofotografēties un iegūt savā īpašumā profesionālas fotogrāfijas
Izstādē tika izstādītas fotogrāfijas, kurā varēja vērot mūsu Latvijas, Inčukalna un Egļupes dabu un cilvēkus. Te bija skatāma Egļupe dažādos gadalaikos un fotogrāfu redzējumos.:
Fotogrāfi:
Vitas Ošas (Inčukalns),
Ievas Ozolas (Rīga) Ievai ir savs īpašs redzējums un spēja noķert momentus, kas fotogrāfijai piešķir raksturu un emocijas.
Andreja Kovaļevska (Egļupe) Andrejs ir īsts Egļupietis. Bieži viņu var sastapt pie dzelzceļa ar fotoaparātu rokā, bet bez tā viņš ir iemūžinājis Egļupi dažādos gadalaikos un 2016 gadā to izdarīja arī no putna lidojuma augstuma.
Kopā tika izstādīti vairāk kā 40 darbi. Egļupes fotouzņēmiumi tiks saglabāti un vēlāk izstādīti Egļupes dienas centrā, kas vēl pagaidām ir tikai projektā.
Par muzikālo noformējumu rūpējās mūsu draugs MUNDIS, kuru Egļupieši pazīst no Egļupes svētkiem 2016. gadā. Mundim ļoti patika Egļupe un tās iedzīvotāji, tāpēc viņš labprāt veltīja šo svētku dienu mums, lai radītu jauku noskaņojumu.
Vislielākais paldies vēlos teikt gardumu tirdziņa dalībniekiem: Žannai un Mihailam Parfeņenkoviem, Tatjanai, kas cepa gardumus, lai katrs varētu iegādāties ko gardu savam svētku galdam. Larisai Andrianovai un Katrīnei Keitai Bērziņai. Un Marikai ar Siguldas krāsainajiem virtulīšiem.
Diena bija bagāta ar notikumiem. Mēs dziedājām, dejojām, fotografējāmies un spēlējām voleibolu. Te mums palīdzēja tiesnesis un sporta skolotājs Gunārs Lācis. Spēle bija ļoti spraiga . Pret Egļupes senioriem spēlēja jauniešu komanda, kas ar nelielu pārspēku spēlē uzvarēja un saņēma Jāņu balvu no alus rūpnīcas BRĀLIS. Protams, veicināšanas balvas saņēma arī otra komanda.
Tuvojoties Latvijas simtgadei kā savu vēlējumu šiem svētkiem Egļupieši uzstādīja ūdens, saules un ģimeņu aizsardzības zīmi.
Tagad Egļupi rotā Latvju zīme -OZOLIŅŠ- AKAS ZĪME , kas ar laiku vēl tiks pilnveidota.
Vislielākā jautrība valdīja pinot Jāņu vainadziņus, jo starp pinējiem bija jaunie tēti, kas pina vainadziņus pavisam maziem bērniem un kungi labākajos gados. Protams meitenes un arī kundzes labprāt iemācījās ko jaunu, bet kamēr vieni pina vainadziņus citi iemēģināja deju soli pie kārtīgas Jāņu mūzikas.
Lai pasākums izdotos mums talkā nāca arī paši iedzīvotāji, kas palīdzēja gan sagatavošanas darbos, gan dažādu tehnisku nianšu risināšanā un deju laukuma sagatvošanā.
Un tad jau dejas varēja sākties.
Jautrība, labs garastāvoklis un svētku sajūta, tas bija lielākais ieguvums. Vējš gan neļāva mums iedegt Jāņu ugunskuru, bet laika apstākļi mūs lutināja, jo bija silts un spīdēja saulīte.
Kustīgi Jāņi padevušies
AtbildētDzēst