Ir nožēlojami, ja cilvēku neizdarība un vienaldzība noved pie tā, ka pavadot savus tuvos pēdējā gaitā, transports iestrēgst dubļos. Domājat, ka tas nav iespējams? Varbūt citur Latvijā nav, bet Inčukalna novadā ir.
Annas kundze (vārds ir mainīts) ir kundze jau labi gados un Vangažu kapos viņai atdusās vīrs. Viņa dodas apkopt kapu kopiņu reizi nedēļā. Gabaliņš jau sanākot, bet viņa pastaigas pēc šo ceļa gabalu veicot ar prieku. Varot pakavēties atmiņās un pārdomāt dzīvi.
Sarunā ar Annas kundzi bija dzirdams rūgtums. Kapi esot veci ar senu vēsturi, bet neviens neliekoties zinis par šo vietu:
Vajadzētu žogu apkārt kapiem, jo dzīvnieki apciemo kapu kopiņas, ziemā apgrauž krūmiņus, bet citos gadalaikos aplauž ziedus. Gribētos, lai atkritumu kaudzes nebūtu tieši blakus kapu kopiņām.
Bet pats galvenais, ka jau vairākus gadus, kapos nav ūdens. Anna kundze stāsta, ka ūdens tagad jānes līdz kanniņā. Viņa paejot gabaliņu, tad atpūšoties, jo bez ūdens neaugs puķītes un arī vāzītēm vajagot...
Ļoti ikdienišķi. Un galu galā ir daudz svarīgākas vajadzības. Piemēram karodziņu iegāde, kas tagad rotā katru apgaismes stabu iebraucot Inčukalnā. Vēstījums gan nav saprotams, iespējams, lai mēs neaizmirstam kā izskatās mūsu novada ģērbonis.
Šim priekšstāstam seko arī turpinājums, jo lielākā problēma ir pats ceļš uz Vangažu kapiem.
Stāsts par dubļos iestrēgušo katafalku nav izdomājums, tas ir reāls gadījums un nav jau brīnums, jo pavisam netālu no kapiem ir plīsusi ceļa caurteces truba.
Ceļs guļ ūdenī, abā ceļa pusēs uzkrājas ūdens, kas ir vienā līmenī ar ceļu, bet brīžos,kad nokrišņu daudzums palielinās, ceļa posmu klāj ūdens.
Kas gan ir jādara, lai aizklauvētos līdz amatpersonu sirdsapziņai.
Varbūt, ka tomēr ir pēdējais laiks plānojot jauno 2015. gada budžetu, ieplānot līdzekļus novada ceļu remontam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru