Inčukalns 1930

Inčukalns 1930
Inčukalns 1930

ceturtdiena, 2017. gada 12. oktobris

Darbs no sirds uz sirdi.

Vasara paskrēja vēja spārniem, tā īsti nemaz nesākoties un ir pienācis rudens ar nepārtrauktiem lietiem , vēsumu un drēgnu laiku. Šādās dienās gribās ietīties segā saritināties pie kamīna ar karstu tējas krūzi rokā.








Piekritīsiet, tas noteikti nav vienīgais veids kā sasildīt sevi. Cilvēku sirds siltums ir īstais siltuma, mīlestības un jauku atmiņu iemesls.







Vasara ir tas laiks, kad mēs biežāk braucam ciemos pie cilvēkiem, kam nepieciešama mūsu palīdzība. Tā notika arī šajā gadā. Par Inčukalnu un mūsu Iedzīvotāju padomi ir dzirdējuši daudzās Latvijas vietās, bet vistuvākie mūsu draugi dzīvo Valmierā, Rīgā, Cēsīs, Salacgrīvā, Korģenē un pašā Inčukalna novadā.


Jautājumus, kas saistīti ar palīdzību citiem cilvēkiem, Inčukalna Pagasta iedzīvotāju padomē kārto Ligita Šteina. Ligita sēžās savā automašīnā un ar sarakstu rokā brauc pa visu Latviju un katrā vietā, kur viņa piestāj, viņu sagaida kā labu draugu.

 Katra ģimene, kas pie mums griežas, tiek apsekota, uzzinātas tās vajadzības un tad arī meklēts risinājums. Ne vienmēr tas būs apģērbs, kas nepieciešams, vai pārtika. Tik pat labi tas var būt šķūnīša jumts, kam nepieciešams steidzams remonts un saimnieks ir vientuļš vecs vīrs, kas vairs  nespēj saremontēt vietu, kur glabājās malka. Šādos darbos parasti iesaistās Renārs Bedrītis. Bet ja nepieciešama konsultācija vai komunikācijas ar valsts un pašvaldības iestādēm, iesaistās Jana Zvirbule un es, Andra Bērziņa. Dažādus materiālus, kas nepieciešami mums palīdz sagādāt Modris Kalvāns. Bet visos citos jautājumos darbojas "zvans draugam" un parasti neatrisināmu jautājumu nav. Gribu pieminēt, ka tādas biedrības kā mūsu ir daudz un tās atrodamas dažādās Latvijas pusēs.
Lūgt palīdzību nav viegli un tapēc tik grūtos brīžos nepieciešams blakus cilvēks, kam tu uzticies. Pēc ciemošanās pie šiem cilvēkiem, mēs kļūstam par šo cilvēku uzticības personām un tā ir ļoti liela atbildība.
 Ir dažādi iemesli, kapēc ir pienācis brīdis, ka nepieciešams lūgt palīdzību, biežāk palīdzība nepieciešama mazu ciematiņu iedzīvotājiem, jo tur nav darba, vai pēkšņi kāda ģimene ir palikusi bez ģimenes apgādnieka, tās ir daudzbērnu ģimenes un vientuļi cilvēki.

LABAIS VAIRO LABO , tieši tā es gribētu nosaukt šo darbu, kas tiek darīts, jo dodot mēs saņemam pretī. Kad Salacgrīvā uzzināja, ka Egļupes ciema sporta laukumam nepieciešams siets ar kuru norobežot voleibola laukumu, zvejnieks Visvaldis Šrenks , kurš tiek apciemots katrā reizē, kad braucam ciemos pie Salacgrīviešiem, uzpina jaunu 20 . metrus garu zvejas tīklu un uzdāvināja to mums, lai nododam Egļupes ciemam. Gribu pieminēt, ka Šrenka  kungs tūlīt pārkāps astoto gadu desmitu slieksni.





Tāpat projektu ietvaru laikā mēs iepazināmies ar Jūliju no Inčukalna, kas pārsteidza Korģenes daudzbērnu ģimeni ar skaistu dāvanu. Mazais skolnieks Linards tika pie skaista svētku  uzvalka un kurpēm.




 Piemēru ir ļoti daudz un par tiem varētu rakstīt un rakstīt. Reizēm tas var būt grozs ar burkāniem vai ievārījumu burciņas un arī visam tam tiek atrasti saimnieki. Ligitai ir liela klade, kurā vienmēr var atrast to cilvēku, kam iedāvinātā ievārījuma burciņa noderēs svētdienas brokastīs ar pankūkām, vai medus burciņa pie tējas.



Visam tam , ko mēs darām ir divas puses, mūsu darbs un Jūsu uzticība un palīdzība. Cilvēku, kas labprāt palīdz citiem ir ļoti daudz un tādu arī mūsu novadā nav mazums. Bet šoreiz īpaši gribam izcelt cilvēkus, kas snieguši ļoti lielu palīdzību un atbalstu: Uldim Lapiņam no Valmieras, Jūlijai Erdmanei un Vitai Ošai no Inčukalna. Intai Kozlovai no Ogres novada, Romualdai un Gunāram no Valmieras, Renātei Bergai un Gitai Balašovai no Rīgas, Aļonai Zarinai , Ingai Šadurskai, Rūtai Briedei, Maijai Ceplītei no Inčukalna . Parasti ļoti nepieciešams ir vīriešu apģērbs un liela izmēra sieviešu apģērbi un te gribam teikt paldies Ilgai Grāvmanei. Viņas palīdzību noteikti novērtē Aleksandras kundze no Egļupes un Ausmas kundzei no Inčukalna.

Visi darbi turpinās un drīz būs klāt arī ziemassvētki un mēs dosimies apciemot mūsu novada VECOS, VIENTUĻOS CILVĒKUS. Šis projekts ir kļuvis par labu tradīciju, jo trešo gadu, mēs vedīsim sveicienus no Mums visiem ziemassvētkos, cilvēkiem, kas šo laiku pavada vieni.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru