Ar ko sākas labestība un mīlestība

  Ar ko sākas labestība un mīlestība. Tā sākas ar mūsu bērniem. Astoņus gadus Inčukalna pamatskolas bērni piedalās projektā  “IENESĪSIM ZIEMASSVĒTKU SAJŪTU KATRĀ MĀJĀ”.

Viss sākās ar to, kad šo ideju izteicu savas meita klases audzinātajai Antrai Upītei. Viņa atbalstīja šo iniciatīvu un tā iesākās skaista ik gada tradīcija, kuras vadību pēc tam pārņēma skolotāja Ieva Kalniņa. Ar katru gadu projektā iesaistījās arvien vairāk bērnu un nu  jau trīs gadus mums ir tik daudz apsveikumu, lai iepriecinātu arī pansionāta “Gauja”, katru iemītnieku. Jau divus gadus kopā ar mums ir arī Siguldas pamatskola, skolotāta Dzintra ar klasītes bērniem un vecākiem.

 
Šogad ierosinājām, lai bērni paši dodās apsveikt vecos cilvēkus, lai viņi redz, kur nonāk viņu skaistie darbiņi. Manuprāt ir ļoti svarīgi redzēt to, ar ko bērni ikdienā nesaskarās. Cilvēku smaidus, asaras acīs un sirds mīlestību, kas staroja no šiem cilvēkiem, kas dziedāja bērniem līdz “Zvaniņš skan”, kas saņēma bērnu rociņas, kad viņi pasniedza apsveikumus un klusi nočukstēja – paldies.

Es zinu, ka katrā no viņiem, kaut kas ir aizķēries un līdz viņi paņēma jaunu dzīves pieredzi. Reizēm ir ļoti svarīgi saprast, cik labi ir tad, ja ir ģimene, ja tavi mīļie tev ir blakus. 

Gustavs man jautāja, kapēc šie cilvēki nedzīvo mājā? 

Mīļais, es teicu, te ir viņu mājas, jo katram ir savs stāsts. Cits ir saslimis un viņam nepieciešams, lai kāds viņam ir visu laiku blakus, cits ir palicis viens un par viņu nav kam parūpēties. Un tapēc ir ļoti svarīgi dalīties ar savu mīlestību un tas ir ļoti vajadzīgs tieši uz ziemassvētkiem un to Jūs varat izdarīt, gatavojot sveicienus šiem cilvēkiem. 

No sirds gribu pateikties Inčukalna pamastskolas skolotājiem, direktorei, kas atbalsta bērnu iesaistīšanu šādās aktivitātēs. Vecākie projekta dalībnieki nu jau mācās astotajā klasē, mazākie pirmajā un es ceru, ka šai bērnu paaudzei nebūs sveša līdzcietība, kas ir dzīves viens no stūrakmeņiem.